AGROTEHNIKA – VALRIEKSTU AUDZĒŠANAS PAMATS

VALRIEKSTU KOKA STĀDĪŠANA NAV SAREŽĢĪTA, TAČU IR DAŽAS DETAĻAS, KAS JĀŅEM VĒRĀ

Stādīšanas process izskatās šādi

— tā ir atkarīga no izvēlētās šķirnes, kas ietekmē vainaga lielumu. Svarīga ir arī augsnes kvalitāte un apūdeņošanas pieejamība. Ir stādīšanas shēmas, kas paredz turpmāku retināšanu. Tās saīsina atmaksāšanās periodu, bet prasa sarežģītāku lauksaimniecības tehniku un turpmākas izmaksas, kas saistītas ar sakņu izrakšanu

(01)

Stādīšanas shēmas izvēle

Jānosaka stādīšanai izraktās bedru vietas. Bedrīšu izmēri parasti ir 60 cm x 60 cm x 60 cm (garums/platums/dziļums). Pirms stādīšanas stādiņš rūpīgi jānoslauka visā virszemes daļas garumā

(02)

Marķēšana un sagatavošana pacelšanai

Bedres dibenā pievieno 700 g minerālmēslu (amofosu vai jebkuru NPK ar 5 − 8% slāpekļa saturu). Ieteicams to lietot pa perimetru, lai ļautu saknēm izaugt platumā. Tad pievienojiet augšējos 25 cm augsnes un 8 kg humusa.

Izveidojiet izkliedi, veidojot nelielu uzbērumu un izkliedējot saknes. Tam virsū pievieno labu augsni un 20 cm svaigu salmu kūtsmēslu

(03)

Izkraušana

Bagātīgi aplaistiet stādāmās bedres, izmantojot vismaz 20 litru ūdens

(04)

Laistīšana

Stādot parasti ieteicams par balstu izmantot 2 m augstu un 4 cm diametra koka stabu. Mēs izmantojam 210 cm garu un 12 — 14 mm diametra bambusa stabu. Tas tiek piestiprināts pie stumbra, kad to nolaižas lejā bedrītē.

Nedēļu pēc stādīšanas divās vietās izveido astoņus spraudeņus. Vēlams izmantot 5 mm platu kokvilnas strēmeli — tas ir pārbaudīts variants, kas ļauj riekstam izturēt visas vēja brāzmas vainagā un izaudzēt taisnu stumbru

(05)

Balsts

STĀDĪŠANAS SHĒMAS

Stādīšanas shēma ir ļoti svarīga dārza nākotnei. Un tā galvenokārt ir atkarīga no stādāmā dārza tipa — vai tas ir standarta vai intensīvais dārzs

Standarta dārzs

Izmantotās stādīšanas shēmas: 10×12 (83 vienības/ha), 12x12 (70 vienības/ha), 12×14 (60 vienības/ha).

Izmanto tradicionālās šķirnes ar apikālo augli. Tie parasti ir lieli koki, līdz 30 m augsti. Tiem ir mazāk problēmu, salīdzinoši izturīgi pret slimībām un mitruma trūkumu, mazāk prasīgi pret agroķīmiskajiem līdzekļiem

Intensīvais dārzs

Izmantotā stādīšanas shēma ir 7x8 (178 vienības/ha), 8x10 (125 vienības/ha).

Augļu dārzs, kas apstādīts ar valriekstu šķirnēm ar sānu augļkopību. Šie koki ir apauguši gar visu zaru un ir daudz mazāka izmēra, kas ļauj tos stādīt blīvāk

PAR ZEMES GABALIEM

Intensīva stādīšana ir izvēlēta, lai palielinātu ražību no hektāra un tādējādi saīsinātu ieguldījumu atmaksāšanās laiku. Tomēr tas ir tikai teorētiski. Praksē tie ir ļoti prasīgi attiecībā uz lauksaimniecības tehniku, tiem nepieciešama pilienveida apūdeņošana, intensīva agroķīmisko līdzekļu izmantošana.

Tiem nepieciešama papildu mēslošana visu veģetācijas periodu un augstākās kvalitātes stādāmā materiāla izmantošana. Ne mazāk svarīga ir arī ģeogrāfiskā audzēšanas zona — valrieksti labāk aug valstīs ar siltāku klimatu un aktīvo temperatūru summu.

Tomēr Baltijas reģionā standarta dārzus var padarīt ražīgākus. Šim nolūkam ieteicams izmantot šķirnes un formas ar 30 — 50% sānzaru. Šādus hibrīdus var stādīt shēmā 8×10, un mēs iesakām tos pasūtīt jau šodien.

VALRIEKSTU VAINAGU VEIDOŠANA

Lai izaudzētu ražīgu koku, valriekstu stādiem jābūt pareizi veidotiem.

Koka vainags veidojas divos posmos: stumbra un skeleta zaru veidošanas. Iesakām stumbru veidot 1,5 m augstumā. Ja plānojat mehānisko tīrīšanu ar kratītāju, stumbra augstumu var palielināt līdz 1,8 m.

Lai pirmajā veģetācijas periodā liktu pamatus labam stumbram, jāveic zaļināšana, piespiežot sānu dzinumu galotnes (ar pinceti), ļaujot augt līderim. Līderis ir spēcigākais dzinums, ko izvēlaties paši.

Sezonas beigās ar pincetes palīdzību noņem visus dzinumus, atstājot tikai vienu vertikālu zaru — līderi un nākamo koka stumbru. Ja līdera augstums ir mazāks par 1,5 m, apzaļumošanas darbus atkārto otrajā augšanas sezonas gadā.

Viengadīgo dzinumu augšanas apjoms dažādos reģionos ir atšķirīgs un atkarīgs no daudziem faktoriem: stādāmā materiāla kvalitātes, augsnes, minerālās barības, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un, protams, mitruma.

Kad bumba ir izveidojusies, trešajā dzīves gadā sāk veidoties pirmais, otrais un trešais skeleta zaru slānis.

Noderīgs video par vainaga un stumbra veidošanos

GALVENĀS VALRIEKSTU KOKU SLIMĪBAS UN KAITĒKĻI, TO APKAROŠANAS PASĀKUMI

Valriekstu slimības var rasties vairāku iemeslu dēļ: gaismas trūkums, slikta augsne, nepareiza kopšana, aizsērējusi ūdens piegāde, pārmērīgs mitrums, vēlās pavasara salnas u.c.

brūnā plankumainība

baltă plankumainība

valriekstu bakterioze

Valriekstu koku slimību saraksts ir diezgan plašs, bet visbiežāk sastopamās ir šādas:

VALRIEKSTU SLIMĪBA

Uz lapām parādās mazi apaļi, brūngani plankumi, kas galu galā kļūst pelēki ar plašu brūnu apmali. Lapu plūksnas ir iegarenas un tumši brūnas, un pati lapas plūksna ir melna. Skartās lapas kļūst brūnas un priekšlaicīgi nokrīt.

Tumši brūni plankumi vispirms parādās uz augļa apvalka. Skartā augļa audi ir retināti, un rodas dziļi rētas. Dehidratācijas rezultātā augļi saraujas, zaudē kodolu masu un nokrīt priekšlaicīgi. Uz slimajiem dzinumiem parādās pelēcīgas rētas.

Brūnā plankumainība (Marsonioze vai Marsonia)

Viena no visizplatītākajām un bīstamākajām valriekstu slimībām visos valriekstu audzēšanas apgabalos, kas bojā lapas, jaunos augļus un dzinumus.

MARSONIOZES SKARTIE AUGI VASARĀ IR NOVĀJINĀTI, BET ZIEMĀ NOVĀJINĀTI UN ATMIRST. SAMAZINĀS AUGĻU PUMPURU VEIDOŠANĀS ĀTRUMS

Patogēns:

Sēnei Marssonina juglandis (Lib.) Magn ir divas attīstības stadijas: lidojošās konīdijas un raibās konīdijas. Pārziemo uz nokritušām lapām un slimiem dzinumiem.

Ieteicamā profilakse un ārstēšana:

Lai apturētu slimības attīstību veģetācijas periodā, veic 2 − 3 profilaktiskas apstrādes ar 1% Bordo šķīdumu. Slimības uzliesmojuma laikā lietot Luna Experience sistēmisko antiseptisko līdzekli 1 − 2 reizes ik pēc 10−15 dienām

Slimība skar visus koka virszemes orgānus. Pumpurus, lapas un to dzinumus, vīrišķos un sievišķos ziedus, viengadīgus un divgadīgus zarus, dzinumu meristēmas un augļus dažādās attīstības stadijās. Uz lapām parādās lieli melni plankumi, kas izplatās pa lapu dzīslām. Lapas deformējas, plankumi saplūst, kļūst melni un nokrīt. Uz neizveidotiem pumpuriem slimība izpaužas kā iegareni brūni plankumi

Gados, kad apstākļi ir labvēlīgi slimības attīstībai (mitri laika apstākļi), iet bojā līdz pat 90% mātes (sievišķo) ziedu, un koks praktiski paliek bez ražas. Inficētās jaunās ogas nokrīt. Ja tas nenotiek, var iegūt zemākas kvalitātes riekstus

Bakterioze

Patogēns:

Baktērija Xanthomonas campestris px juglandis Var iekļūt jaunu augļu iekšpusē un izraisīt puvi, pārziemo uz bojātas mizas

Leteicamā profilakse un ārstēšana:

Profilakses nolūkos jāveic apstrāde ar vara šķīdumu pirms ziedēšanas baktēriju infekcijas un jauno augļu nogatavošanās laikā. Pirmo reizi izsmidzina ar 3% Bordo šķidrumu vai 1% urīnvielas šķīdumu. Atkārtot smidzināšanu 15−20 dienas pēc ziedēšanas ar 1% Bordo šķidruma un 0,3−0,4% urīnvielas šķīdumu.

Lai ārstētu progresējošu bakteriozi, izmanto sistēmisku apstrādi, kas uzsūcas augā, iekļūst audos un ir efektīva 2−3 nedēļas pēc apstrādes. Tie ir efektīvāki nekā kontakta preparāti

Slimība skar lapas. Pirmie simptomi parādās maija vidū: līdz 2 cm garš vaskains aplikums lapu apakšpusē, viļņaini un visbeidzot balti plankumi, ko norobežo dzīslas.

Bojāto lapu audi ir gaiši zaļi un izlieti. Plankumi parasti ir izkaisīti pa visu lapas plātni, bet var būt arī gar dzīslām. Slimās lapas audi atmirst, un bieži vien lapas atmirst.

Baltā plankumainība

Patogēns:

Sēne Microstroma juglandis Sacc. Tā ir parazītiska sēne, kurai raksturīgs bezkrāsains sazarots micēlijs, kas izraisa slimo audu hipertrofiju un pārziemo nokritušās lapās.

Leteicamā profilakse un ārstēšana:

Pēc pirmajām simptomu pazīmēm (infekcijas sākums) apsmidzināt skartos augus ar varu. Veikt 1−2 papildu smidzinājumus ik pēc 20−25 dienām atkarībā no slimības progresēšanas pakāpes.

PAR KAITĒKĻIEM

Vēl viens nopietns valriekstu stādu kaitēklis ir dzīvnieki (mežacūkas, zaķi, sīkie grauzēji). Tie ziemā graužot bojā jauno stādu mizu.

Ieteicams stādīšanas vietu pilnībā nožogot. Šim nolūkam var izmantot zaķu un sīko grauzēju nožogojumu tāpat kā kokaudzētavā. Šādi žogi labi aizsargā pret dzīvniekiem un nekaitē stādiem.