Šajā nodaļā jūs izstaigāsiet Latvijas vēsturiskās zemes un apmeklēsiet kādu no kolorītajiem vietējiem gadatirgiem
NO KURZEMES UZ KURZEMI
Nodaļa 1
hercogiste piedzīvoja uzplaukumu. Šī zeme, kas bija viena no auglīgākajām Latvijā, baroja daudzas cilvēku un savvaļas dzīvnieku apmetnes. Lai gan no pirmā acu uzmetiena šis reģions šķita auksts un neviesmīlīgs, tas vienmēr izrādījās dāsns ar dabas dāvanām.
Pēc gandrīz 400 gadiem likteņa gribas pēc nokļuvu šajā krāšņajā vietā, ko tagad sauc par Kurzemi. Liels dārzs vienmēr ir bijis mans sapnis par mantojumu, ko varētu nodot saviem bērniem un mazbērniem. Man paveicās 2008. gadā iegādāties zemi šajā bagātajā reģionā gadījās būt vietējā gadatirgū Ēdolē
Staigājot pa gadatirgu, nezināju, ko meklēju, bet tur bija, ko redzēt. Neticami daudz augļu un dārzeņu, vietējo ēdienu un kultūras priekšmetu, šajā reģionā audzētu dabas produktu – medus, rieksti un koku stādi.
Jau izstaigājis vairāk nekā pusi no tirgus, pamanīju kādu vīrieti, pie kura bija tikai divi stādi, kas izskatījās diezgan vientuļi. Bija grūti saprast, kas tas par koku, bet pārdevējs neuzkrītoši, klusā balsi paskaidroja, ka tas ir valrieksts un mūsu reģionā lieliski ražo. Būdams pilnīgi pārliecināts, ka Latvija un valrieksts ir nesavienojami jēdzieni, es jau grasījos doties tālāk, bet vīrietis maigi teica, ka šie ir pēdējie koki, tie lieliski ražo augļus un viņam tiešām jādodas mājās. Nevarēju atturēties un nopirku no viņa dažus augus, par šo riekstu nezinādams pilnīgi neko
Šajā sadaļā mēs dosimies pastaigā pa vēsturisko Latvijas zemi un apmeklēsim kādu no kolorītajiem vietējiem gadatirgiem
No Kurlandijas uz Kurzeme
Nodaļa 1
gadsimtā toreizējā Kurzemes un Zemgales
un Zemgales hercogiste piedzīvoja uzplaukumu. Šī zeme, kas bija viena no auglīgākajām Latvijā, baroja daudzas cilvēku un savvaļas dzīvnieku apmetnes. Lai gan no pirmā acu uzmetiena šis reģions šķita auksts un neviesmīlīgs, tas vienmēr izrādījās dāsns ar dabas dāvanām.
XVII
Pēc gandrīz 400 gadiem likteņa gribas pēc nokļuvu šajā krāšņajā vietā, ko tagad sauc par Kurzemi. Liels dārzs vienmēr ir bijis mans sapnis par mantojumu, ko varētu nodot saviem bērniem un mazbērniem. Man paveicās 2008. gadā iegādāties zemi šajā bagātajā reģionā, un man gadījās būt vietējā gadatirgū Ēdolē.
Staigājot pa gadatirgu, es nezināju, ko meklēju — un tur bija ko redzēt. Neticami daudz augļu un dārzeņu, vietējo ēdienu un kultūras priekšmetu, šajā reģionā audzētu dabas produktu — medus, rieksti un koku stādi.
Jau izgājis vairāk nekā pusi no izstādes, pamanīju kādu vīrieti, pie kura bija tikai divi stādi, kas izskatījās diezgan vientuļi. Bija grūti saprast, kas tas bija par koku, bet pārdevējs neuzkrītoši, klusā balsī paskaidroja, ka tas ir valrieksts un mūsu reģionā tas lieliski ražo augļus. Būdams pilnīgi pārliecināts, ka Latvija un valrieksts ir nesavienojami jēdzieni, es jau grasījos doties tālāk, bet vīrietis maigi teica, ka šie ir pēdējie koki, tie lieliski ražo augļus un viņam tiešām jādodas mājās. Es nevarēju atturēties un nopirku no viņa dažus gabaliņus, par šo riekstu nezinādams pilnīgi neko
gadsimtā toreizējā Kurzemes
XVII